Laipni lūgti pie mums ''Ratatui''

Esat laipni gaiditi nobaudīt franču ēdienus romantiskā un elegantā atmosfērā. Patīkamā franču mūzikas pavadījumā varēsiet baudīt francijas sieru un vīnu. Gaidām Jūs kopā ar ģimeni un draugiem izbaudīt dzīvi.

''Gatavošana -tā ir māksla.''

Šefpavārs Žan-Marks Bordenave pilnībā atbalsta šadu skatījumu uz savu darbu. Tāpēc restorāna apmeklējums Jums ilgi paliks atmiņā.

Jean-Marc ir dzimis Francijas dienvidos- Midi-Pyrénées reģionā. Pavāra izglītību ieguvis Tulūzā un tur arī sācis savas pavāra gaitas. Ar laiku Jean-Marc ir kļuvis par meistaru klasiskājā franču virtuvē.

Galvenā prioritāte un franču virtuves īpatnība ir liela mērču dažādiba. Tās padara katru ēdienu neatkārtojamu un ļauj pavāram demonstrēt savu pavār mākslu un induvidualitāti. Bria Savaren rakstija-var iemācīties cept un vārit,bet pagatavot mērci-nē.Tās pagatavošanai ir vajadzīgs talants un ar talantu ir jāpiedzimst.

Jean-Marc ar patiesu baudu gatavo dažādas mērces un savu iecienīto Foie gras("treknās aknās"). Satriecoš ēdiens, kurš neatstās vienaldzīgu nevienu apmeklētāju.

 

 

Ēdienu vēsture

Ratatouille (ratatui) – dārzeņu gulašs vai ragū, tā nosaukums franču sarunu valodā nozīmē jaukta barība („touiller”, „rata”). Vienkāršs provinciāls ēdiens no Provansas, tā gatavošanai izmanto visus sezonālos dārzeņus: baklažānus, cukīni, tomātus, sīpolus un provansiešu zaļumus. Pēc tradicionālās receptes, visi dārzeņi pirms sajaukšanas jāapcep katrs atsevišķi.  Provansas virtuve tiek izmantotas vietējas garšvielas - trifeļes, fenhelis, rozmarīns, timiāns, piparmētras  un baziliks. Pateicoties šīm garšvielam katrs no Provansas ēdienem kļust neatkārtojams.


Foie gras – viens no visdižciltīgākajiem, bet tajā pašā laikā arī vispretrunīgākajiem produktiem izsmalcinātās kulinārijas vēsturē – daudziem asociējas tikai un vienīgi ar zosu aknām un Franciju, kaut gan tikpat labi ir attiecināms arī uz pīļu aknām, bet patiesībā nozīmē daudz vispārīgāku jēdzienu – (treknās jeb taukās aknas). Foie gras ir arī viens no vecākajiem klasiskajiem produktiem, kura vēsture sniedzas vismaz 4500 un varbūt vēl vairāk gadu senā pagātnē. Tolaik senajā Ēģiptē pārbarotu zosu un pīļu aknas skaitījās izcila delikatese, un īstenībā nekas daudz nav mainījies arī tagad. Zosu aknas un zosu aknu pastēte joprojām ir delikatese, it sevišķi Francijā un to gardēžu skatījumā, kam franču virtuve ir un paliek baudas mērķis, uz kuru tiekties.


 

Sīpolu zupa ar grauzdiņiem un sieru ir viens no Francijas kulinārijas simboliem.
Izsenis Eiropā sīpolu zupa ir bijusi ļoti populāra, pamatā to gatavoja nabadzīgās ģimenēs. Tā kā sīpoli bija viegli pieejami un daudz,  zupa kļuva viena no lētākajām un sātīgākajām.
Sīpolu zupa mūsdienu versijā parādījās Francijā 17 un 18. gs.  Leģenda vēsta, ka slavenā sīpolu zupa ir radusies pateicoties Ludvikam XV. Reiz naktī Francijas karalis bija izsalcis. Taču mednieku namiņā varēja atrast tikai sīpolus, sviestu un šampanieti. Sajaucot kopā visus šos produktus un uzsildot, viņš radijā pirmo franču sīpolu zupu. Mūsdienās ne viens nespēj šo versiju ne apstiprināt, ne noliegt, bēt sīpolu zupa līdz pat šodienai skaitās Francijas nacionālais ēdiens.